Es ikdienā izmantoju dažādus medijus: internetu, radio, TV un drukāto presi. Mans iecienītākais medijs ir internets, jo man tam ir visbrīvākā piekļuve – tas ir gan mājās, gan skolā un darbā, un to var lietot arī atrodoties ārpus telpām mobilajā telefonā.

Internetam ir arī vairāki plusi, kāpēc izvēlos patērēt šo mediju galvenokārt, piemēram, jau iepriekšminētā brīvā piekļuve; ziņu „svaigums”- internets ir pirmais medijs, kur parādās ziņas un dienas gaitā tās tiek atjauninātas un papildinātas. Vēl kā plusu var minēt to, ka pieejams plašs ziņu loks dažādām interesēm, tādā veidā nav nepieciešams pirkt vairākus laikrakstus vai skatīties dažādus raidījumus. Mana visbiežāk apmeklētā interneta vietne ir http://www.tvnet.lv, jo esmu jau pieradusi pie šīs mājaslapas izkārtojuma, ziņas ir diezgan uzticamas un raksti mēdz būt interesanti.

Televīziju pārsvarā nelietoju, jo dzīvoklī nav televizora, bet par to pārāk nepārdzīvoju, jo internetā tāpat pieejams gandrīz viss TV saturs- filmas un seriālus var skatīties online, tāpat arī dažādus ziņu raidījumus. Šeit jāpiemin arī satura un laika fators, jo TV nepielāojas cilvēkam, cilvēks ir spiests pielāgoties programmai. Savukārt, pateicoties audiovizuālajam formātam, ziņu saturs ir vieglāk uztverams. Ziņu saturs televīzijā bieži vien ir detalizētāks salīdzinoši ar citiem medijiem, arī konstruktīvāks. Televīzijā pozitīvi ir arī analītiski raidījumi, kuri par dažādām jomām un notikumiem sniedz izsmeļošāku informāciju. Šeit gan svarīgi ir ziņu raidījumu vadītāji – būtiski, kāds cilvēks, kā pasniedz un pastāsta, jo tas arī rada vai nerada vēlmi skatīties attiecīgo raidījumu. Tā arī veidojas priekšstats par televīziju kopumā.

Radio pārsvarā izmantoju, lai klausītos mūziku. Kad uzturos mājās, tas gandrīz nepārtraukti skan fonā, tāpēc sanāk klausīties arī dažādus ziņu raidījumus. Iecienītākās radio stacijas ir LastFM un Radio101. Radio klausos caur internetu, kas ir ļoti parocīgi, jo nav nepieciešama atsevišķa ierīce.

Savukārt drukātos medijus lietoju vismazāk. Tas vairāk saistīts ar to, ka kamēr ziņa tiek nodrukāta, tā jau ir vairākās vietās nopublicēta interneta vietnēs un nav vairs tik aktuāla. Jāpiekrīt, ka presē tomēr mēdz būt viskvalitatīvākās ziņas, jo tiek izmantoti pārbaudīti avoti un informācija. Tomēr gadījumos, kad iegādājos drukāto mediju, parasti tas ir žurnāls. Žurnālos publicētais saturs tik ātri nenoveco un ir patīkami kādreiz tos pārlasīt – intervijas, raksti par dzīvesveidu, receptes un padomi par skaistumkopšanu. Liels pluss ir žurnāla noformējums, jo mākslinieciskais dizains visbiežāk ir gan fiziski, gan vizuāli baudāms.

Viena no mūsdienu tendencēm ir komunikāciju balstīt uz tehnoloģijām, pēdējā laikā īpaši izmantojot internetu. Bet vai šī komunikācija darbojas vienādi gan aci pret aci, gan e-vidē? Vai iespējams tiešo komunikāciju aizstāt ar e-komunikāciju? Un kā e-komunikācija ietekmē dažādas sfēras, piemēram, biznesu?

Turības uzņēmējdarbības students Kristaps Budrēvics savā blogā virspusēji aprakstījis šo problēmu. Viņš, kā topošais nozares speciālists, iesaka dažus padomu veiksmīgākai komunikācijai starp uzņēmumu un klientiem.  K.Budrēvics norādījis uz ļoti plaši uz problēmu, taču būtu noderīgi izpētīt arī dziļāk, jo tā tiešām ir mūsdienās ļoti aktuāla tēma.

Dialogs ar klientu ir ļoti svarīgs sava biznesa attīstīšanā un pilnveidošanā. Izmaksām un labuma gūšanai ir liela nozīme. Katrs cilvēks bieži izsver plusus un mīnusus, pirms pieņem kādu lēmumu vai dara kādu rīcību. Tad nu atkarīgi no šiem faktoriem sadarbība vai nu turpinās vai tiek pārtraukta. Piemēram, K. Budrēvica ieteikums, ka „mēs klientu apkalposim un pēc pirkuma izdarīšanas tam pasniegsim mūsu vizītkarti un sacīsim: “Lūdzu, ja rodas kādas problēmas, nepieciešama apkope vai rodas kādi ierosinājumi saistībā ar apkalpošanu, piezvaniet”,” klients sajutīs labumu, palielināsies uzticēšanās un pamazām veidosies ilgtermiņa sadarbošanās . Savukārt pretī uzņēmums iegūst lojālus klientus, atkārtotus pirkumus, u.tml. Šādā “aci pret aci” komunikācijā klients jūtas svarīgāks, nekā ja uz e-pastu no attiecīgā uzņēmuma atnāk tāda pati vēstule, kā citiem klientiem. Tātad, palielinoties komunikācijas kvalitātei, palielinās arī abu pušu labums, tāpēc e-vides komunikācija nevar aizstāt “aci pret aci” komunikāciju.

Raksts balstīts uz Kristapa Budrevica blogu: http://www.turiba.lv/lat/dzive_turiba/blogi/studentu_blogi/kristaps_budrevics/_gv/item-id_246/

Ja pārejam pāri Akmens tiltam, tad aiz viesnīcas Radisson BLU  Daugava  varam atrast Klīveru ielu, kur kādā divstāvu ēkā atrodas sociālā jauniešu televīzija Chaula.tv.

Šāds projekts dzīvo jau vairāk kā gadu. Interesanti, ka, visticamāk, lielākajai sabiedrības daļai nezināmā televīzija aprīkota ar vismodernāko aprīkojumu. Salīdzinot kaut vai ar pārējām Latvijā esošajām televīzijām, Chaula.tv tehniskais nodrošinājums ir krietni augstākā līmenī. Chaulas studijā atrodami jaudīgi datori, kas aprīkoti ar visām nepieciešamajām programmām. Tā pat arī modernas HD kvalitātes kameras, profesionāls apgaismojums un skaņu aparatūras. Viss gluži kā jebkurā televīzijā, vienīgā atšķirība, ka šeit visu darbu veic jaunieši.

Jā, tieši jaunieši veido sižetus, raidījumus, ziņas un visu pārējo televīzijas saturu! Dara visu sākot ar raidījuma idejas radīšanu, scenārija rakstīšanu, beidzot ar montāžu un palaišanu playout, jeb materiāla ievietošanu televīzijas atskaņošanas sarakstā. Chaula.tv durvis ir atvērtas jebkuram interesentam, svarīgs tikai viens nosacījums, lai tev būtu vēlme tur aktīvi darboties un pats galvenais – pilnveidoties. Ja esi slinkuma maiss un ar negatīvu attieksmi, tad šī vieta nav domāta tev. Chaula.tv būtība ir dot iespēju jauniešiem attīstīties. Nekur citur Latvijā šādas iespējas nav, ja tev ir tuva TV joma, un pat ja tu esi labs speciālists, lielajās televīzijās reti kuru ņem pretī, viņi prasa pieredzi, kamēr Chaula.tv ir iespēja to bez jebkādiem ierobežojumiem iegūt. Jāņa Vaišļas vadībā pašmācības ceļā jāapgūst televīzijas darbības principi, jāiemācās strādāt ar programmām, kamerām utt. Un pēc tam jau vari ķerties pie savu raidījumu veidošanas. Neticami, bet bez iespējas aizpildīt savu brīvo laiku ar lietām, kas tev interesē, tur ir iespēja arī nopelnīt. Ja izrādīsies ātrs skolnieks, pratīsi lietot aparatūru un aktīvi piedalīsies studijas darbā, pastāv liela varbūtība, ka tiksi pie stipendijas.

Jānis Vaišļa studijā ir galvenais, viņa teiktais jāuztver nopietni un jāatceras. Jānis arī nolemj, kurš ir un kurš nav pelnījis stipendijas. Viņš grib izveidot sistēmu, pēc kuras Chaula.tv varētu ilgtermiņā strādāt, un beidzot tas ir diezgan tuvu, jo no nākamā gada plānots sākt kārtīgu raidījumu ražošanu. Vaišļa kā vienu no svarīgākajām lietām uzskata darba kvalitāti, jauniešiem cenšas iemācīt to, ka nepietiek ar vienu labu sižetu, nedrīkst būt atkāpšanās, nākamais nekad nedrīkst kvalitātes ziņā būt sliktāks par iepriekšējo. Jābūt izaugsmei, ja tās nav, tad var gadīties, ka studija jāpamet.

Chaula.tv ir dažādi raidījumi, daži no tiem tiek translēti tiešraidē, daži ierakstā. Liels uzsvars tiek likts uz rīta raidījumu 2h. Tas ir pozitīvs rīta ziņu raidījums, kas jums var palīdzēt dienu iesākt jautrā noskaņojumā. Viens no regulārajiem raidījuma vadītājiem ir Renārs Krastiņš, homora pilns jaunieties, viņš, laikam, arī ir Chaula.tv atpazīstamākā un atraktīvākā seja.
Vēl ir vairāki ziņu raidījumi, kā piemēram ChaulaTech, ChaulaBooks, ChaulaSport u.c. Katrs var atrast ko sev piemērotu. Pēdējā laikā daudz tiek strādāts pie kulinārijas raidījuma ChaulaCook. Tas ir vienkāršs kulinārijas raidījums, kur jaunie pavāri gatavo viegli pagatavojumus un patiesi garšīgus ēdienus. Uzsvars tiek likts uz vienkāršumu un īsto gatavošanu, nevis kā pierasts citos latviešu kulinārijas raidījumos – šovu.

Jāpiebilst, ka Chaula.tv paplašina ģeogrāfiju un izplatās arī citās pilsētās, tagad jau Tukumā, būs Daugavpilī  utt. Tā pat arī paplašina auditoriju, ir raidījumi krievu valodā, paredzams, ka būs arī angliski.

Viennozīmīgi prieks, ka jauniešiem bez maksas tiek piedāvāta iespēja apgūt visu nepieciešamo un strādāt neatkarīgā televīzijā. Redzot padarītā darba rezultātu var secināt, kvalitāte aug un , varbūt, Chaula.tv kādu dienu kļūs par reālu Latvijas komerctelevīziju konkurentu. Pat, ja tā nenotiks, jebkurā gadījumā, Klīveru ielā 3 darbs turpināsies un tur joprojām pilnveidosies jaunie jomas profesionāļi.

Šis ir mans pirmdzimtais, tādēļ esam saprotoši uz tehniskām niansēm un dizainiņu, kas nav (pagaidām) super-duper-foršs!

Īsumā – blogs būs par dažādām aktualitātēm saistībā ar jaunajiem medijiem, būs arī specifiski rakstiņi, bet tie vairāk kā ogas kūkā – reti un tā, lai gribas vēl kādu gabaliņu. Šis blogs reizē ir arī mans noslēguma darbs augstskolai, tāpēc gribu arī dzirdēt jūsu viedokli, ieteikumus rakstiem, utt.

Nu tad cheers un sākam! 🙂