Ziņu portālā TVNET parādījies raksts par tehnoloģiju nākotni.  IT korporācija IBM publiskojusi savas prognozes tehnoloģiju attīstībā nākamajiem 5 gadiem (IBM 5-in-5).Pēc viņu domām, mūs gaida kognitīvo sistēmu ēra. Datori spēs imitēt mūsu maņas – savā veidā redzēt, saost, pieskarties, izgaršot un dzirdēt.

Izlasot šo rakstu ieslīku nelielās pārdomās. Šodien vispār jūtos tā lai kko padramatizētu un pamoralizētu ;D Secināju, ka neesmu īpaši iepriecināta par šādu tehnoloģiju attīstību. Jau šobrīd tehnoloģiju loma mūsu dzīvēs ir pārāk liela. Sociālie portāli, online spēlītes, blogi utt. pārņēmuši civilizēto pasauli. Sociālās mikroblogošanas vietnes Twitter lietotāju skaits nule kļuvis lielāks par 200 mil. Lielai daļai cilvēku diena ir neiespējama bez tvītu lasīšanas un rakstīšanas. Katrs ikdienas dzīves sīkums tiek atstāstīts caur 140 simboliem šajā portālā. Daudziem komunikācija reālajā dzīvē jau piemirsta, saziņa un draudzība norisinās tikai caur replay, retweet un favorit. Kāda ģimene pat savu jaundzimušo nosauca par Hashtag, jeb Restīti, kuru tviterī lieto, lai izceltu vārdu.

Tas pats ar sociālo gigantu Facebook. Neiedomājami liela daļa pasaules šajā portālā pavada lielāko daļu no sava  nomoda laika.  Čatojot, daloties, komentējot utt. paskrien stunda pēc stundas. Esmu dzirdējusi, kā pieauguši cilvēki viens otram lielās ar Facebook draugu skaitu, būtu interesanti noskaidrot, cik lielu daļu no šiem cilvēkiem viņi satiek ikdienas dzīvē, ir runājuši, vai vispār pazīst. Tā pat arī ar interneta spēlītēm, lielu daļu no tām arī piedāvā tieši sociālie portāli. Aizmirstot par darbiem cilvēki attīsta savu digitālo fermu, ātrās ēdināšanas restorānu vai pat mafiju. Tā viņi aizpilda nosacīti brīvo laiku, lai gan, neviens pat neiedomajas, ka pa to brīdi varētu izdarīt daudz ko lietderīgāku. Spilgtākais notikums saistībā ar tiešsaites spēlītēm, ko zinu ir kāds atgadījums Japānā. Jauns pāris, kuram nesen pasaulē bija nācis mazulis, tik ļoti bija aizrāvušies ar spēli Second Life , ka aizmirsa par sava mazuļas eksistenci un tas atrodoties viņiem tur pat blakus nomira bada nāvē. Šajā stāstā lielākā ironija ir tajā, ka šie bezadbildīgie vecāki online spēlē arī audzināja bērnu, taču, atšķirībā no reālās dzīves, Secound Life  zīdainītis bija paēdis.

Bez sociālajiem portāliem vēl ir dažādas aplikācijas un interneta vietnes, kas aizpilda mūsu laiku, mūsu vietā atskaņo mūziku, iepērkas un publicē fotogrāfijas. Tehnoloģijas jau tagad aizņem patiešām lielu daļu mūsu dzīves, esam no tām atkarīgi. Protams, jāatzīst, ka tās arī mums palīdz un daudz ko atvieglo. Tomēr, jautājums, vai ļaut tām ienākt mūsu dzīvēs vēl vairāk? Kas notiks, kad tās sāks mūsu vieta just garšu, izvēlēties mums piemērotākos ēdienus? Mēs aizmirsīsim, kā pašiem ar ēdienu eksperimentēt,  kā kļūdīties un apēst ko negaršīgu. Zaudēsim pieredzi ko var iegūt tikai pats testējot un gatavojot. Tas pats ar skaņu, dators izvēlēsies, ko mums labak klausīties un nav runa tikai par mūziku, bet arī par intonācijām utt. Jau tagad mums vairs nav jādomā, kā atrast kādu dziesmu, kuru dzirdam skanot lielveikalā, jebkuru viedtālruni iespējams aprīkot ar aplikācijām,kas to paveiks tavā vietā.  Ja es saprotu pareizi,tad datori spēs imitēt tekstūru, spēs likt mums sajust lietas, kuras nav rokai dotajā brīdi sasniedzamas. Ja godīgi tas skan tiešām vilinoši, tomēr, vai digitāls pieskāriens patiešām spēs sniegt mums tādas pašas sajūtas kā īsts?  Tas būs tikai iemesls, lai atkal kaut ko neizdarītu dzīvē, lai kaut kur neatrastos klāt un nesajustu pa īstam. Ožas piešķiršans digitālajām ierīcēm, laikam, mums būtu arī kaut kas noderīgs, ja tā patiešām strādātu, tad dators spētu sajust slimības draudus, tādā veidā mēs verētu izvairīties no saslimšanām.

Cilvēks vienmēr pratis lietas attīstīt tā, lai pašam pēc iespējas mazāk būtu jādara, savā būtbā, mēs vienkārši esam slinki. Tas arī spiež mūs atīstīties, kaut gan ne mums, bet gan tehnoloģijām. Mēs drīzāk regresējam, attīstas tikai viss ap mums. Nezinu, vai tik tehnoloģijām pārbāzta pasaule ir vajadzīga. Mēs zaudēsim iespēju izaugt pašiem. Dators mums pateiks priekšā ko un kā darīt labāk, nemācēsim kļūdīties, tāpēc, iespējams, daudz ko no pasaules skaistuma palaidīsim garām, jo ne vienmēr kļūdīšanās vai nepareiza lēmuma pieņemšana ir nevajadzīga. Lasot šo TVNET rakstu un aizdomājoties tālākā nākotnē, šķiet, cilvēkam nekas cits, kā viena istaba, ērts klubkrēsls un viedtālrunis nebūs nepieciešams. Mazā kastīte viņa rokās spēs nodrošināt saikni ar visu nepieciešamo. Iziešanai no mājas zudīs jēga. Man prātā nāk filma “Surrogates” ,  kur cilvēki bija pieslēgti pie sistēmas, kura saistīta ar viņu surogātķermeni robotu. Viņi dzīvoja neizejot no mājas, tā pat caur šo mehanisko ķermeni spēja visu sajust, nekad nenovecoja, tomēr nekad nevarēja zināt, kas atrodas aiz katra robota otrā pusē.Kā saprata galvenais varonis filma beigās, kuru tēloja Brūs Viliss, reālo dzīvi nekas digitāls par 100% aizstāt nevar.

Ja pārdzīvosim 21. decembrī paredzēto pasaules galu (kuram es galīgi neticu), un, ja IBM prognozes piepildīsies, tad pēc nieka pieciem gadiem uzzināsim, vai tiešām tehnoloģijas spēs sajust to pašu un vēl vairāk kā mēs? Ja tā, tad kas notiks pēc 10 gadiem?  Tikmēr, es varētu jums ieteikt, šad tad pasekot līdz pavadītajam laikam, paskatīties, cik stundas veltāt savai interneta dzīvei un cik reālajai. Vai draugos.lv sēžat biežāk vai retāk, kā satiekat savu otro pusīti? Vai, kad pēdējo reizi apsveicāt cilvēku dzimšanas dienā paspiežot viņam roku, apskaujot, nevis ierakstot viesu grāmatā bezpersonisku “ Daudz laimes!”  Nevaru noliegt, ka mana dzīve lielā mērā nesaistās ar tehnoloģijām utt.  Tomēr, manuprāt, jāprot nolikt barjeru starp digitālo un fizisko pasauli.

Salīdzinoši nesen iegādājos telefonu Huawei Honor. Orģināli tas aprīkots ar operētājsistēmu Android OS  v.2.3. Pēc kāda laika nolēmu,ka tā beidzot jāatjaunina uz pēdējo Android versiju 4.0 , jeb Ice Cream Sandwich. Pēc atjaunināšanas pagājusi nedaudz vairāk kā nedēļa, īsti neesmu vēl apradusi ar telefona jauno interfeisu, tomēr ir radušās gan pozītīvas, gan negatīvas emocijas saistībā ar pārmaiņām mobilajā ierīcē.

Iesākumā par pagaidām pozitīvi piedzīvoto. Varētu teikt,ka iepriekš lietotā Android versija bija pie sevis pieradinājusi. Tā bija ļoti vienkārša, protams, ar zināmiem mīnusiem, kā pirmo gribētu minēt lēno kameras darbību. Ja radās nepieciešamība kaut ko steidzami nofotografēt, bieži gadījās, ka kamēr kamera nofiksē momentu ir jau par vēlu. Salīdzinoši ar v4.0 fotografēšana notiek daudz ātrāk un iespējams daudz īsākā laikā uzņemt vairākus foto.  Kā nākošo plusu varu minēt  to, ka atvieglota logrīku lietošana. Vēl, ja nepieciešams, ļoti viegli uztaisīt ekrānšāviņu, nepieciešams tikai vienlaicīgi nospiest izslēgšanas un skaļuma samazināšanas taustiņus.  Personīgi man ļoti patīk izmaiņas pulksteņa iestatījumos, jeb konkrētāk tieši modinātāja vadībā. Tagad daudz ērtāk uzstādīt laiku, kad vēlies piecelties. Protams, izmaiņas piedzīvojis arī dizains. Nomainīts sistēmas fonts no Droid Sans uz Roboto, tā pat arī veicot dažādas darbības, animācijas utt izskatās citādi. Varētu teikt, ka Ice Cream Sandwich liek telefona interfaisam izskatīties modernākam. Jāatzīst, un nebūtu melots, ja teiktu, ka vecajām versijām izskats bija tiešām novecojis un aizkavējies touchscreen telefonu pirmsākumos.

Par mīnusiem. Kā lielākos var minēt to, ka brīžiem cenšoties sistēmas vienkāršot ar mērķi padarīt tās lietotājiem ērtākas,  iznāk pretējs efekts un pie tām ir grūti pierast. Tas, manuprāt, noticis arī šinī gadījumā. Man ar v4.0 bieži ir grūti atrast to, ko vēlos, lielākoties tas saistīts ar iestatījumiem un telefona personalizēšanu. Daudzas fīčas vairs neatrdoas tur,kur agrāk. Vēl tieši man traucējoša ir interneta pārlūka josla, kur tiek ievadīta kāda konkrēta tīkla vietne, jo brīžiem tajā grūti ievadīt, un, ja parādās apakšā vajadzīgais links,kas saglabājies no vēstures, tad rakstīšanas logs to daļēji aizklāj, tāpēc sarežģīti uz tā uzspiest. Traucē ekrāna augšdaļā esošai Google meklētāja rāmis, personīgi man patiktu labāk, ja viņš tur neatrastos, jo nav jau tā, ka informācijas “googlēšana” būtu primārā telefona funkcija. Iespējams, pašlaik izklausos muļķīgi, ja nu gadījumā šo logu viegli noņemt, tomēr atgādinu, Ice Cream Sandwich lietoju nesen , neesmu vēl visu atkodusi.  Vēl pāris lietas, nezinu, vai tā ir operētajsistēmas vaina, tomēr pēc atjaunināšanas bieži uzrādas, ka telefons ārpus zonas vai izslēgts, tāpēc grūti mani sazvanīt. No paziņas dzirdēju, ka pēc v4.0 uzinstalēšanas viņa  telefons vairs nespēj izveidot savienojumu ar WiFi tīklu.

Atliek tikai secināt, ka ne vienmēr viss jaunais ir daudz labāks. Saprotams, ka atjauninājumi nepieciešami, bet ,es uzskatu, ja tiek izlaista jauna versija, tad ražotājam tā jāizveido pietiekami kvalitatīva, lai tā tiešām strādātu labi, būtu saprotama visiem un pilnvērtīgi aizstātu veco. Protams, Android jau strādā pie Ice Cream Sandwich papildinājumiem, lai tas kļūtu labāks. Atliek tikai gaidīt.

Tā kā operētājsistēmas atjaunināšanu veicu pirmo reizi, gadījās arī neliela problēmiņa. Ieteiktu visiem pirms instalēšanas obligāti veikt datu dublēšanu, ja nu gadījumā jums telefonā ir kas svarīgs, jo atzīšos – es to neizdarīju ,tā rezultātā pazaudēju šo to no sev svarīgas informācijas.

Grafikas apmaiņas formāts (Graphics Interchange Format) jeb GIF ir bitmap attēlu formāts, kas tika ieviests 1987.gadā ar CompuServe. Kopš tā laika tas ir ieguvis lielu atzinību www pasaulē un ticis plaši izmantots.

Pavisam nesen kustīgajām bildēm internetā jeb GIF`iem palika 25 gadi!

Re, kur īsa filmiņa, kurā pastāstīts sīkāk 🙂

27. novembrī, plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā norisinājās diskusija “Internets, sociālie mediji un identitāte – vai digitālā ēra radījusi jaunu paaudzi?” Diskusiju darba dēļ gan neapmeklēju, taču mazliet paciešoties diskusijas fragmenta video varēja noskatīties YouTube. Šeit tad būs mans viedoklis un galvenie punkti, par ko īsti stāstīja.

Diskusijas fragmentā varēja vērot 3 prezentācijas. Kā pirmie sāka Edgars Pētersons un  Līva Gudule (DDB) ar prezentāciju par pētījumu, kas saistīts ar Latvijas paaudžu anatomiju. Šajā pētījumā Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-75 gadiem tiek iedalīti 5 paaudzēs – izdzīvotāji, kolektīvisti, bohēmisti, pārmaiņu bērni un digitāli bērni. Par katru diezgan oriģinālā veidā tiek pastāstīts sīkāk, piedāvājot līdzīgu dizainu kā sociālajiem tīkliem- ar profilu un galeriju. Informācija bija interesanta un viegli uztverama.

Mainoties paaudzēm mainās komunikācijas veidi. Piemēram, iepriekš cilvēks ar zīmolu komunicēja pēc modeļa no augšas uz leju, tagad šī komunikācija ir iespējama un vienlīdzīga. Tam pilnībā piekrītu un tāpēc uzskatu, ir labi dzīvot šajā laikā, jo cilvēki vairs netiek tik ļoti iedalīti pēc stāvokļa sabiedrībā, utt. Komunikācija kļūst vienlīdzīgāka arī starp dažādu vecumu un profesiju pārstāvjiem.

Likās ārkārtīgi interesants šis iedalījums pa paaudzēm, uzreiz prātā nāk sev pazīstami cilvēki konkrētājā vecumā un gribas pielīdzināt un praksē izprast ir tad tā vai nav.  Pēc šī iedalījuma skatoties, teorētiski tieku iedalīta pie digitālajiem bērniem, tašu tāda galīgi nejūtos. Pati sevi iedalītu pie bohēmistiem apvienojumā ar pārmaiņu bērniem, bet varbūt tas ir vairāk paša viedoklis, jo tās ir šķietamās īpašības, kas man piemīt vai arī gribas sevī iemantot tās īpašības, kas tika piedēvētas attiecīgajai paaudzei. Pēc testa sanāku digitālais bērns, bet noteikti sevi kā tādu neraksturotu.

Labi, ka prezentētāji atzīmēja, ka paaudzes nevar konkrēti iedalīt pa vecumiem. Manuprāt, ja tas nebūtu pateikts, varētu izveidoties karsta diskusija starp klausītājiem/skatītājiem, jo konkrētas robežas šādos gadījumos novilkt nevar. Piemēram, pēc ievietotās aptaujas http://www.db.lv/latvijas-paaudzes#  savos tūlīt jau 20 gados sanāku digitālais bērns, bet peimēram mans draugs, kurš ir tikai 4 gadus vecāks pieder citais paaudzei- pārmaiņu bērniem, bet pēc prezentētāju stāstijuma vajadzētu sanākt, ka piederam vienai paaudzei.

Daudzu grafiku attēlojums gan šķita lieks, bet ne visu (!). Uzskatu, ka bija atspoguļotas lietas, kas īsti uz komunikāciju neattiecas,  arī uz paaudžu būtiskajām atšķirībām nē.

Turpinājumā ar savu prezentāciju uzstājās Artūrs Mednis (Inspired Digital). Viņš Latvijas sabiedrību iedalīja mazliet savādāk. Iedalījumu, kas būtībā attiecas uz Ameriku jeb generation X,Y un Z, mazliet pārveidojis un pārdēvējis, un vualā- jauns Latvijas iedzīvotāju iedalījums. Interesanti bija tas, ka atšķirībā no pirmās prezentācijas, šajā apgalvoja, ka visi ir digitālie iedzīvotāji, kamēr iepriekšējā izdalīja +/- vecuma grupās pēc tā cik lieto, utt. Tomēr arī savā prezentācija Mednis pieminēja, ka mūsdienās ir iespēja, neatkarīgi no vecuma un paaudžu iedalījuma, vienā vidē komunicēt kā līdzīgam ar līdzīgu.

Kopumā vislabāk patika Latvijas paaudžu anatomija un Artūra tauriņš!

Diskusijas fragments: http://http://www.youtube.com/watch?v=eR6-57iPnVE

Ja tev patīk skatīties YouTube, kad esi ceļā – apsveicu!, tu esi viens no vairāk nekā 25 procentiem no visiem YouTube skatītājiem, kas izmanto mobilo telefonu, lai to darītu. Šī gada septembrī iznāca speciāla aplikācija YouTube app iPhone and iPod touch, lai atvieglotu vieglāku un ērtāku dalīšanos ar video un kanāliem, kas jums patīk YouTube. Pietam, šī ir pirmā aplikācija App Store, kuru var izmantot par brīvu veselus 2 mēnešus.  Protams, Youtube dievojas, ka turpina aplikācijā visu apgreidot, ņemot vērā cilvēku atsauksmes.

Kā ziņo pats YouTube –  tieši uz brīvdienām iespējams lejupielādēt/atjaunot Youtube aplikāciju ar speciālu izskatu, kas paredzēts iPad un iPhone 5, ir uzlabots Airplay atbalsts, video sākas ātrāk un neraustās, kā arī labāka pieejamība ar VoiceOver. Izbaudiet Tastemade uz sava iPad pilnekrāna krāšnumā vai stundām šķirsties Ryan Higa video uz iPhone 5 un iPad touch.

Gribējās jau arī pašai izmēģināt, va tad ir tik labi, cik sola, bet students ir students un piektā iPhone man nav un iPad`a arī. Izgāzos arī mēģinājumā pamēģināt uz brāļa iPhone, jo redz viņam ir ceturtais ;D Tā nu sīkāk pastāstīt nevaru, bet ceru, ka to izdarīsiet jūs-> komentāros 🙂

Jau kādu laiku atpakaļ piereģistrējos SoundCloud.com, bet tikai nesen un pamazām sāku apgūt visas lapas iespējas un fīčas. Pat nezinu, kāpēc to nedarīju iepriekš, bet par to vēlāk.

Tātad, mazliet par SoundCloud.

SoundCloud ir pasaulē vadošā sociālā skaņas platforma, kur ikviens var radīt skaņas un dalīties ar tām visur – Twitter, Facebook, Tumblr, u.c. Ierakstītās un augšupielādētās skaņas iespējams koplietot gan privāti ar saviem draugiem, gan publiski – blogos, sociālajos tīklos un dažādās vietnēs.

Protams, SoundCloud ir arī mobils un tam var piekļut izmantojot oficiālo iPhone un Androin aplikāciju, kā arī simtiem uz SoundCloud platformas izgatavotās aplikācijas mūzikas uzkrāšanai un apmaiņai.

Pašlaik pati diezgan aktīvi lietoju savu SoundCloud profilu, un man ir ar vien lielāks prieks tur uzturēties. Sākumā minēju, ka iepriekš īsti neredzēju vajadzību piereģistrēties – tas tāpēc, ka SoundCloud publicētās skaņas un mūzikas failus var brīvi klausoties nereģistrējoties. Protams problēma sākas tur, ka nevar jau atcerēties visus labos gabalus, ko dzirdi un gribi dzirdēt atkal. Tad nu jāpiereģistrējas un jāatzīmē iemīļotie gabali, lai vari klausīties kad un kur vēlies.

Var arī var atrast savus draugus vai vienkārši cilvēkus ar līdzīgu mūzikas gaumi un viņiem sekojot redzēsi, kādas dziesmas patīk viņiem. Labs veids, lai atklātu jaunas, nedzirdētas dziesmas, jo nevienmēr tās populārākās ir labākās. Dažai mūzikas gaumei patiks Eiropas popmūzika, citiem mistiska ASV garāžas indie grupa – SoundCloud`ā visi atradīs kaut koo sev.

Un visbeidzot, manā skatījumā, vislielākais pluss – savai iemīļotajai dziesmai atradīsi miljons (es protams pārspīlēju) remiksus, kas nereti ir labāki par oriģinālo dziesmu.

Nu tad viens no maniem gabaliem. Enjoy!

Tagad visur, kur paskaties, ir reklāmas. Nu neaizbēgsim mēs no viņām vairs. Daudzi jau domā, ka tāpat paliek imūni pret viņām ar visu savu „es tāpat nepirktu” utt. Bet reklāmas tāpat mūs ietekmē, īpaši, ja tie izvietotas medijā, kuru patērējam vairākas reizes dienā.

Šodien intervija ar EHR radiobalsi un DJ Mārtiņu Kreili a.k.a. DJ Trakais Mārtiņš.

Pastāsti, par tevis rīkotajiem pasākumiem.

Pasākumus rīkojam komandā, pārsvarā visi esam DJ. Mūsu kontā ir tādas pasākumu sērijas kā „Bubblle Madness”, „Foam Kingdom”, u.c. Šogad pirmo gadu rīkojām arī elektroniskās mūzikas festivālu „Picknik Jam”.

Kur parasti izvietojat šo pasākumu reklāmas?

Izmēģinājuši esam visu, sākot ar afišām līdz TV un internetam. Laikam mainoties jau mainās viss mainās- kur un kā to reklāmu varam publicēt. Šajā nozarē jau esmu daudzus gadus, tāpēc arī redzu attīstību reklāmu izvietošanas iespējās.

Kur izvietotās reklāmas strādā vislabāk?

Radio un internets. Afišas mūsdienās jau vairāk uz PR`u strādā. Visspēcīgāk tās reklāmas aiziet sociālajos tīklos, tur arī vienuviet visērtāk sasniegt mūsu mērķauditoriju. Mēdzam arī paspamot.

Un ieguldītā nauda atmaksājas?

Noteikti! Tur pat nav baigi daudz jāiegulda – uztaisam afišu un palaižam. Tādos portālos kā draugiem.lv un facebook.com tā reklāma pati ceļo, ar tiem visiem like, share un ieteikt draugiem .Vēl arī banerus izmantojam, tie arī labi strādā. Savukārt radio reklāma nav lēta, bet atmaksājas daudz labāk kā TV.

Tavuprāt, kāpēc tā?

Dzīvojam mobilā laikmetā, telefons, dators vienmēr līdz un interneta pieeja ir ļoti plaša un neierobežota.  Tāpēc arī TV netur līdz- televizoru jau līdzi nepaņemsi.  Radio ir labs fons, pat nepamanot tās reklāmas paliek atmiņā. Radio staciju arī parasti nenomaina pret citu, ja sāk skanēt reklāmas, taču TV parasti pārslēdz kanālus.

Varbūt arī pats esi uzķēries uz kādām reklāmām? Kur tās bija izvietotas?

Uz reklāmām īpaši neuzķeros, jo pats esmu taisījis un zinu, kas un kā (smejas). Tomēr manu uzmanību ir piesaistījusi viena pasākuma radio reklāma ap Līgo laiku, kas bija sen atpakaļ. Tas gan nebija Līgo pasākums, bet elektroniskās mūzikas pasākums Saulkrastu pludmalē. Reklāma tiešām bija super laba!

Ja jūs domājat, ka šis raksts būs par karstu šokolādes dzērienu – jūs smagi kļūdaties. Raksts ir par čilīgu mājaslapu, kura (vismaz mani) spēj noturēt stundām ilgi.

Kopš 2004.gada mēs meklētājā varam ierakstīt http://www.kakao.lv un mūs aizmet uz attiecīgo lapu, kas sākās kā viena cilvēka projekts. Ar laiku, kā jau viss, arī lapa auga un attīstījās.

Kakao.lv sevi pozicionē kā “interesanto ziņu lapu”. Nav jau melots, pārlasot rakstus tas apstiprinās. Kā jau nosaukumā minēts – īsi par interesantāko. Ziņām nav noteikta žanra, ziņas un jaunumi ir gan par auto, gan mākslu, arī dažādi smieklīgi un savdabīgi izgudrojumi, un ne tikai! Katrs varētu atrast sev interesējošas fīčas un jaunumus.

Bieži vien pat brīnos, ka daudzi šādu lapu nezin, īpaši ņemot vērā to, ka daži burtiski dzīvo internetā! Ļoti ceru, ka šo rakstu izlasot, iečekosiet kakao.lv un uzzināsiet daudz ko jaunu un lietderīgu.

Take care 🙂

 

Nav jau nekāds noslēpums, ka dzīvojam tehnoloģiju laikmetā. Līdz ar to pamazām visi ierastie mediji – TV, radio, drukātie mediji, – pāriet uz interneta vidi, jo tie ir spiesti pielāgoties laikam un tehnoloģijām.

Daudziem Latvijā labi zināmiem medijiem jau ir izveidotas mājaslapas, kurā tiek ievietots orģinālā medija saturs vai daļa no tā. Varam skatīties TV – www.TV3play.lv; klausīties radio – www.swh.lv; lasīt laikrakstu ziņas – http://www.diena.lv, u.c. Radio jau ir pilnībā pārgājuši arī uz digitālo formātu, tiek piedāvātas arī dažādas mājaslapas kā http://www.eradio.lv, kur iespējams klausīties visas Latvijas radiostacijas tiešsaistē.

Internetam ir tendence „aprīt” pārējos medijus, īpaši riskantā situācijā ir drukātie mediji, jo to saturu ir visvieglāk aizstāt un laika gaitā samazinās lasītāju skaits. Kā liels piemērs kalpo ASV ziņu žurnāls „Newsweek”, kuram bija miljonu auditorijas, tomēr drukāšana kļuva nerentabla. Nesen žurnāla pāstāvji paziņojuši par drukas izdevumu slēgšanu un pilnīgu pāriešanu uz digitālo formātu.

Par „Newsweek” gadījumu vairāk šeit – http://www.forbes.com/sites/timworstall/2012/10/18/newsweek-goes-all-digital-how-long-before-the-guardian-follows-suit/