27. novembrī, plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā norisinājās diskusija “Internets, sociālie mediji un identitāte – vai digitālā ēra radījusi jaunu paaudzi?” Diskusiju darba dēļ gan neapmeklēju, taču mazliet paciešoties diskusijas fragmenta video varēja noskatīties YouTube. Šeit tad būs mans viedoklis un galvenie punkti, par ko īsti stāstīja.

Diskusijas fragmentā varēja vērot 3 prezentācijas. Kā pirmie sāka Edgars Pētersons un  Līva Gudule (DDB) ar prezentāciju par pētījumu, kas saistīts ar Latvijas paaudžu anatomiju. Šajā pētījumā Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-75 gadiem tiek iedalīti 5 paaudzēs – izdzīvotāji, kolektīvisti, bohēmisti, pārmaiņu bērni un digitāli bērni. Par katru diezgan oriģinālā veidā tiek pastāstīts sīkāk, piedāvājot līdzīgu dizainu kā sociālajiem tīkliem- ar profilu un galeriju. Informācija bija interesanta un viegli uztverama.

Mainoties paaudzēm mainās komunikācijas veidi. Piemēram, iepriekš cilvēks ar zīmolu komunicēja pēc modeļa no augšas uz leju, tagad šī komunikācija ir iespējama un vienlīdzīga. Tam pilnībā piekrītu un tāpēc uzskatu, ir labi dzīvot šajā laikā, jo cilvēki vairs netiek tik ļoti iedalīti pēc stāvokļa sabiedrībā, utt. Komunikācija kļūst vienlīdzīgāka arī starp dažādu vecumu un profesiju pārstāvjiem.

Likās ārkārtīgi interesants šis iedalījums pa paaudzēm, uzreiz prātā nāk sev pazīstami cilvēki konkrētājā vecumā un gribas pielīdzināt un praksē izprast ir tad tā vai nav.  Pēc šī iedalījuma skatoties, teorētiski tieku iedalīta pie digitālajiem bērniem, tašu tāda galīgi nejūtos. Pati sevi iedalītu pie bohēmistiem apvienojumā ar pārmaiņu bērniem, bet varbūt tas ir vairāk paša viedoklis, jo tās ir šķietamās īpašības, kas man piemīt vai arī gribas sevī iemantot tās īpašības, kas tika piedēvētas attiecīgajai paaudzei. Pēc testa sanāku digitālais bērns, bet noteikti sevi kā tādu neraksturotu.

Labi, ka prezentētāji atzīmēja, ka paaudzes nevar konkrēti iedalīt pa vecumiem. Manuprāt, ja tas nebūtu pateikts, varētu izveidoties karsta diskusija starp klausītājiem/skatītājiem, jo konkrētas robežas šādos gadījumos novilkt nevar. Piemēram, pēc ievietotās aptaujas http://www.db.lv/latvijas-paaudzes#  savos tūlīt jau 20 gados sanāku digitālais bērns, bet peimēram mans draugs, kurš ir tikai 4 gadus vecāks pieder citais paaudzei- pārmaiņu bērniem, bet pēc prezentētāju stāstijuma vajadzētu sanākt, ka piederam vienai paaudzei.

Daudzu grafiku attēlojums gan šķita lieks, bet ne visu (!). Uzskatu, ka bija atspoguļotas lietas, kas īsti uz komunikāciju neattiecas,  arī uz paaudžu būtiskajām atšķirībām nē.

Turpinājumā ar savu prezentāciju uzstājās Artūrs Mednis (Inspired Digital). Viņš Latvijas sabiedrību iedalīja mazliet savādāk. Iedalījumu, kas būtībā attiecas uz Ameriku jeb generation X,Y un Z, mazliet pārveidojis un pārdēvējis, un vualā- jauns Latvijas iedzīvotāju iedalījums. Interesanti bija tas, ka atšķirībā no pirmās prezentācijas, šajā apgalvoja, ka visi ir digitālie iedzīvotāji, kamēr iepriekšējā izdalīja +/- vecuma grupās pēc tā cik lieto, utt. Tomēr arī savā prezentācija Mednis pieminēja, ka mūsdienās ir iespēja, neatkarīgi no vecuma un paaudžu iedalījuma, vienā vidē komunicēt kā līdzīgam ar līdzīgu.

Kopumā vislabāk patika Latvijas paaudžu anatomija un Artūra tauriņš!

Diskusijas fragments: http://http://www.youtube.com/watch?v=eR6-57iPnVE